Moldova saskaras ar enerģētikas krīzi, jo beidzas Krievijas gāzes plūsma

Jaungada dienā Krievijas gāze pārstāja plūst cauri Ukrainai.

Kijeva to sauc par “vēsturisku” dienu, jo tās atteikšanās pagarināt tranzīta līgumu ar Krievijas Gazprom ir apturējusi skaidras naudas atgriešanos, lai finansētu pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Taču kaimiņvalstī Moldovā šis solis draud izraisīt krīzi.

Piedņestrā, separātistu reģionā Moldovas austrumos, kas ir lojāls Maskavai, gads sākās ar to, ka tika apsildītas tikai slimnīcas un kritiskā infrastruktūra, nevis mājas.

“Karstais ūdens bija ieslēgts līdz aptuveni diviem naktī, es pārbaudīju. Tagad tas ir izslēgts, un radiatori tik tikko ir silti,” pa tālruni BBC pastāstīja Dmitrijs no sava dzīvokļa anklāvā. “Mums joprojām ir gāze, bet spiediens ir ļoti zems – tikai tas, kas palicis caurulēs.”

Piedņestra atdalījās no pārējās Moldovas, Padomju Savienībai sabrūkot. Tās teritorijā joprojām ir Krievijas militārie spēki un ekonomika, kas ir pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes, par ko Tiraspoles iestādes nemaksā neko.

“Viņiem vienkārši ir fails, kurā norādīts, cik liels ir parāds katru mēnesi,” skaidro Jakubs Pieņkovskis no Polijas Starptautisko attiecību institūta PSIM. “Taču Krievija nav ieinteresēta prasīt šo naudu.”

Pēkšņi šī glābšanas līnija caur Ukrainu ir pārgriezta.

Dažās Piedņestras pilsētās varas iestādes veido “sildīšanas punktus”, un ir pieejami palīdzības tālruņi, kas palīdz atrast malku. Ģimenēm ieteikts pulcēties vienā istabā pēc siltuma un ar segām aiztaisīt logu un durvju plaisas.

Pagaidām elektrība joprojām plūst. Taču Piedņestras galvenā spēkstacija Kurčuganā jau tiek darbināta ar oglēm, nevis Krievijas gāzi, un varas iestādes apgalvo, ka ar to pietiek tikai 50 dienām. Tas nozīmē problēmas pārējai Moldovai, kas 80% elektroenerģijas saņem no Kurčuganas.

Kišiņevas valdība apgalvo, ka tai ir pietiekami daudz gāzes, lai valsti apsildītu līdz pavasarim, un tā pāries uz elektroenerģijas iepirkšanu no Eiropas, taču tas nozīmē milzīgu izmaksu pieaugumu.

Pagājušajā mēnesī tika ieviests ārkārtas stāvoklis, un uzņēmumiem un iedzīvotājiem tika ieteikts samazināt patēriņu, valstī gatavojoties elektroenerģijas padeves pārtraukumiem.

Pēkšņā gāzes piegādes pārtraukšana caur Ukrainu skar arī Slovākiju un Ungāriju.

Abām ir pret Maskavu simpatizējošas valdība. Maksājot vairāk par alternatīvām piegādēm, tiks samazināts viņu budžets.

Taču Moldova ir nabadzīgāka un mazāk stabila — ilgstošai krīzei var būt nopietnas ekonomiskas un politiskas sekas. Tas var būt tas, ko Maskava vēlas.

Krievija saviem sabiedrotajiem Piedņestrā varētu piegādāt gāzi caur Turciju, tiesa, par lielāku cenu, kas nozīmētu elektrību visai Moldovai.

Tā vietā Gazprom apgalvo, ka ir apturējis piegādes, jo Kišiņevai ir gandrīz 700 miljonu dolāru parādi. Moldovas valdība saka, ka starptautiskā audita patiesā summa ir aptuveni 9 miljoni USD, kas lielākoties ir atmaksāta.

“Mēs to uztveram nevis kā enerģētikas, bet gan drošības krīzi, ko pamudināja Krievija destabilizēt Moldovu gan ekonomiski, gan sociāli,” BBC sacīja Moldovas prezidenta ārpolitikas padomniece Olga Rosca.

“Šī nepārprotami ir operācija pirms parlamenta vēlēšanām 2025. gadā, lai radītu pieprasījumu pēc prokrievisko spēku atgriešanās pie varas.”

Moldovas un Maskavas attiecības ir saspīlētas. Kādreiz PSRS sastāvā esošā valsts ir sākusi sarunas par iestāšanos ES un vēl stingrāk novērsusies no Krievijas kopš tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Prezidente Maija Sandu tika pārvēlēta pagājušajā gadā, neraugoties uz Maskavas radīto antikampaņu. Tas nav apstājies.

Pasliktinoties humanitārajai situācijai Piedņestrā, pieaugs spiediens uz Kišiņevu. Bet Tiraspole atsakās no jebkādas palīdzības, pat no ģeneratoriem. Un pat tad, ja Tiraspole izvēlēsies pirkt gāzi no citurienes, tās ekonomikai varētu būt postoša ietekme.